bērn|s subst. bārns; vienīgais b. — vīnbierņs; ~u bibliotēka — bārnu biblioteka; ~u slimnīca — bārnu dzeidātova; ~u sanatorija — bārnu sanatoreja; ~u slimības —; ~u apavi —; ~u apģērbi — bārnu drēbis; drēbis bārnim; ~u sandales —; ~u laukums —; ~u tiesības —; ~u rotaļa — 1) (rotaļāšanās) bārnu kaita; 2) (horeogrāfiska rotaļa) bārnu duorzeņš; ~u patversme — bārnu paspuorne; ~u nams — bārnu noms; ~u istaba — bārnu ustoba; ~u pilsētiņa — bārnu mīsteņš; /pirmsskolas/ ~u iestāde — bārnu /pyrmaškoliņs/ īstots; ~u aprūpes iestāde — bārnu davēris īstots; ~a piedzimšanas (kopšanas) pabalsts — bārna pīdzimšonys (davēris) paturs; bērna pabalsts sar. bārna paturs; ~a attīstība — bārna raisteiba; ~a fiziskās atīstības karte — bārna fiziskuos raisteibys karteņa; ~a uzturēšana — bārna paturiešona; ~a audzināšana — bārna audziešona (audzynuošona); ~a uzvedība — bārna izavedīņs; ~a vecāki — bārna dzymdynuotuoji; ~am ir dzirdes traucējumi — bārnam /irā/ dzierdeibys navare; lasāmviela ~iem — skaiteiba bārnim; literatūra ~iem — literatura bārnim; raidījums ~iem — laidīņs bārnim; preces ~iem 1) precis bārnim; 2) bārnu precis; dziesmas ~iem — dzīsmis bārnim; sargāt ~us — sorguot bārnus; ~u aizsardzība 1) bārnu apsardzeiba; 2) bārnu sardzeiba; dzemdēt ~u — pīdzymdynuot bārnu; izglītot ~u — vuiceit bārnu; ~u izglītība — bārnu vuiceiba; ~u /vasaras/ nometne — bārnu /vosorys/ siedeiba; potēt (vakcinēt) ~us — čepēt (vakcinēt) bārnus; ~u pote — bārnu čepe; ~u rīts — bārnu reits (sariedīņs); ~u dārzs — bārnu suods; ~u spēle t. un pārn. bārnu kaita; ~u rīts (pasākums) — reitinīks; <> viņš nav mazais b. — jis na ar pierstu barojams Piezīmes, avoti, varianti Piezīmes, avoti, varianti: BĀRNS Piezīmes, avoti, varianti: - vęsęls b`ęrns - vasals bārns - (J. Cibuļs, L. Leikuma, Vasals! Latgaliešu valodas mācība, 2003, 10 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: BĀRNI Piezīmes, avoti, varianti: Barni drusku sasatryuka. - (O. Rancāns „Īvods” // Kristopa Brema „Ceļōjums pa Latgolu”, [Preili] : Jasmuiža, 1992, 13 psl.) - EM Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: BĀRNS - BIERŽGAĻS Piezīmes, avoti, varianti: - nosoju b`ārnu iz r`uku, kol'`eņ `aiz'm'`ik 'nēsāju bērnu uz rokām, kamēr aizmieg' - (A. Rupaine Bieržgalī, dzym. 1909, aizr. V. Abricka 1969, LU Baltu volūdu katedrys Dialektologejis i toponimikys kabineta materiali, puorspīsts 1996 godā) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: BĀRNS - VIĻĀNI Piezīmes, avoti, varianti: - A sajmijnikam nu-myra barns, – jam tik diǔ barni bieja,..- (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 265.psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: BĀRNS, BIERNEŅŠ Piezīmes, avoti, varianti: - Bārns! Bārni! Bierneņ! Bierneni! / Bǣrns! Bǣrni! Bērniņ! Bērniņi! / Ребёнок! Дéти! Малыш! = Дéточка! Малыши! Ребятки! Дéтки! Детишки! - (A. Andronovs, L. Leikuma "Latgalīšu-latvīšu-krīvu sarunu vuordineica", Ačynskys-Reiga, 2008, 10 psl.) - SR Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: BĀRNI Piezīmes, avoti, varianti: – Oi, barni, – soka, naredzet jums to, ku es redzeju un nadzerdet to, ku es asmu dzerdejis! - (O. Rancāns „Īvods” // Kristopa Brema „Ceļōjums pa Latgolu”, [Preili] : Jasmuiža, 1992, 13 psl.) - EM Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: BĀRNI - VIĻĀNI Piezīmes, avoti, varianti: - ..i soka łopsa taj: „Stradień, piniaś tu mań żogoru, łaj eś iz-kopu nu dubiś, – ka na piniaśsi, ap-jeższu toǔys barns!”. - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 250.psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - Nu-braǔc jis i pamat satâ tu kołpu ar barnim, kab jis barns ap-mozgotu. - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 270.psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - ..kajdi diǔpaćmit barnu bieja tam wałnam,.. -(Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 270.psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: -.., ajz-lejdźś ajz tus barnu, kaj motia dud' jim piejragu, taj jis jem ar barna ruku,..-(Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 271.psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ČORTS NA BĀRNS, PUTRU IZIEDS, BĻŪDĀ PĪTAISEJS Piezīmes, avoti, varianti: - čorts na bārns, putru izēds, bļūdā pītaisejs - velna bērns, putru izēdis, bļodā pieķēzījis- (Naporostī vōrdi i izteicīni // Vilmane Janīna (sast.), Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs. 2. grāmata, Rēzkne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2009, 151 psl.) – ML Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: LUOČA BARNS Piezīmes, avoti, varianti: -..a tu, kai loča barns, toļok sovas dubes nikur naesi bejis..(`neveiksmīgs, tūļīgs, smagnējs, nepierdzējis cilvēks`). - (Kristopa Brema „Ceļōjums pa Latgolu”, [Preili] : Jasmuiža, 1992, 4 psl.) - EM Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MURZA ('apziedies netīru seju cilvēks, parasti bērns') - KOLDABRINE Piezīmes, avoti, varianti: - Vārdi, kas nepakļaujas šai likumībai: vỳrca jeb špỳrca [..] žùrka, mùrza [..]. - (V. Kancāns "Kaldabruniešu izloksne" // Filologu biedrības raksti, XVII, Rīga, 1937, 49 psl.) - SJ Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: UPĀRTS ('patmīlīgs, izlutināts bērns') Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: NAASAM AR PIERSTU BAROJAMI ('mēs neesam mazie bērni') Piezīmes, avoti, varianti: - Bet mes obi ar sovu broli Jurku ari naasam ar pērstu barojami. Mums .. apriņķis nuorganizeits. - ("Zemnīka Ziņas", 19.07.1928, 2 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Komentāri [0] Meklēt vēlreiz: Vārds: Satur saīsinājumu: adjektīvs (īpašības vārds) adverbs (apstākļa vārds) akuzatīvs anatomija antropoloģija apvidvārds arheoloģija arhitektūra astronomija atributīvs lietojums aviācija barbarisms baznīcas termins bezpersonas darbības vārds bibliotēkzinātne bioķīmija bioloģija biškopība botānika burts būvniecība datīvs daudzskaitlis dažādās nozīmēs deminutīvs demogrāfija diplomātija divdabis adjektīva nozīmē dzelzceļa termins ekoloģija ekonomika elektrība elektronika enerģētika entomoloģija etnogrāfija farmokoloģija filozofija finanses fizika fizioloģija fiziskā kultūra un sports folklora fotogrāfija frazeoloģisms gastronomija glezniecība gramatika grāmatvedība ģenētika ģenitīvs ģeodēzija ģeogrāfija ģeoloģija hidrotehnika horeogrāfija ihtioloģija I deklinācija II deklinācija III deklinācija III konjugācija II konjugācija I konjugācija informātika un skaitļotājtehnika instrumentālis interjekcija (izsauksmes vārds) ironiski iteratīvs verbs IV deklinācija īpašības ģenitīvs jaunvārds jurisprudence jūrniecība kalnrūpniecība keramika konjunkcija (saiklis) kopdzimtes vārds kulinārija ķīmija lamuvārds lauksaimniecība literatūra loģika lokatīvs lokatīvs matemātika medicīna medniecība mehānika meteoroloģija mežsaimniecība mikrobioloģija militārs termins mineraloģija mitoloģija muzeoloģija mūzika nākotne nelokāms vārds nievājoši nominatīvs novecojis vārds numerālis (skaitļa vārds) ornitoloģija pagātne paleontoloģija parasti daudzskaitlis parasti vienskaitlis particips (divdabis) partikula pārnestā nozīmē persona personas vārds poētisms poligrāfija politika postpozīcija prepozīcija (prievārds) pronomens (vietniekvārds) psiholoģija refleksīvais (atgriezeniskais) verbs reliģija saīsinājums sarunvalodas vārds sieviešu dzimte sieviešu un vīriešu dzimte substantīvs (lietvārds) tagadne teātra mākslas termins tehnika tekstilrūpniecība telesakari tēlniecība tiešā un pārnestā nozīmē tikai daudzskaitlis tikai vienskaitlis toponīms (vietvārds) valodniecība verbs (darbības vārds) veterinārija vēsture vienkāršruna vienskaitlis vienskaitlis un daudzskaitlis VI deklinācija vispārākā pakāpe vizuālā māksla vīriešu dzimte V deklinācija zooloģija zvejniecība žargonisms Palīdzība: kā meklēt?