māt|e subst. 1. muote; ~es mīlestība — muotis mīleiba; ~es rūpes — muotis ryupastis; viņa ir ~es cerībās — jei gaideibuos (jei iz gryutu kuoju); daudzbērnu m. — daudzibierneiguo muote; vientuļā m. — vīnpateiguo muote; vīra m. — muoteica (veiramuote); sievas m. — sīvysmuote; nama m. — saimineica; talkas m. — tolkys muote; svešā m. — sveša muote; Laimes m. folkl. Laimis muote; Jāņu m. — 1) etnogr. (namamāte, kas uzņem līgotājus) saimineica; 2) mitol. Juonīne; 2. (mātīte) muotaine; bišu m. — bišu muotaine; pīļu m. — peiļu muotaine; vistu m. — vystu muotaine; sivēnu m. — sivieneica; lāču m. — luocīne; briežu m. — brīdīne; vilku m. — viļcīne; zaķu m. — začīne (začīneite) Piezīmes, avoti, varianti Piezīmes, avoti, varianti: MUOTE Piezīmes, avoti, varianti: - Tikai vina moza meitine, pamanejuse nu paceples speidušos kača acis, midzes tyvok pi sovas motes un nugloboja sovu vaigu jos klepi. - (Kristopa Brema „Ceļōjums pa Latgolu”, [Preili] : Jasmuiža, 1992, 14 psl.) - EM Piezīmes, avoti, varianti: - Voi jis ir kod na vin nujemis capuri pret sovu eistu tavu un moti? - (Kristopa Brema „Ceļōjums pa Latgolu”, [Preili] : Jasmuiža, 1992, 7 psl.) - EM Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUOTE Piezīmes, avoti, varianti: - Platie priekšējās rindas patskaņi e un ē izrunā skan kā [ia] vai [iā], runāti kopā. Tā tas ir, piemēram, darbības vārdos dzēst, sēdēt, jēme 'ņēma', piektās deklinācijas lietvārdu saknē un galotnēs - egle, muote, eglē, muotē, eglēs, muotēs, pamazinājuma piedēkļos (mozeņš, naksneņa, tuosteņa). - (J. Cibuļs, L. Leikuma, Vasals! Latgaliešu valodas mācība, 2003, 10 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: - Saukuse muotis 'Saukusi māti' - (J. Cibuļs, L. Leikuma, Vasals! Latgaliešu valodas mācība, 2003, 81 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUOTE Piezīmes, avoti, varianti: - muns suocīņs ir / Dīvam iz plauksts / vīna nu / miļjons zvaigznem / muns suocīņs ir / munā muotē.. - (I. Tārauda, Vīgla byušonys ironeja, Rēzne, 2000, 7 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUOTE Piezīmes, avoti, varianti: - Muot! .. / Māt! .. / Мать! .. - (A. Andronovs, L. Leikuma "Latgalīšu-latvīšu-krīvu sarunu vuordineica", Ačynskys-Reiga, 2008, 10 psl.) - SR Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUOTE [MOATE] - KOLDABRINE Piezīmes, avoti, varianti: - Piezīme: (i)ē-c. vnsk. ģen. un dsk. nōm., dat. un instr. ę platums nedaudz mazāks nekā vaļējā zilbē: må’tę, nesę. - (V. Kancāns "Kaldabruniešu izloksne" // Filologu biedrības raksti, XVII, Rīga, 1937, 47 psl.) - SJ Piezīmes, avoti, varianti: - Piemēri: måt’ę, vac’s (vadzis), skan’ kus’t, vadus’ (vedusi), àizadec’s. - (V. Kancāns "Kaldabruniešu izloksne" // Filologu biedrības raksti, XVII, Rīga, 1937, 51 psl.) - SJ Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUOTE- KOLUPS Piezīmes, avoti, varianti: -lài i ćik bʹìe grỳuc, a vys pʹi savys mùotʹiś lobuôk dźeîvavu.-- (Kolupa vuordineica, 1998, I siej., 39 psl.) - JŽ Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUOTE - VIĻĀNI Piezīmes, avoti, varianti: - ..Soka taj taǔs iz motis: „Paraǔdziesim, na dusim mies jej aśt?”.. - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 237.psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - .. kab duraks moti barotu, a ka motia nu-mierśś, to jaǔ ti gudri ap-głoboś. - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 266.psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - At-braǔć motia ar tawu nu cima, at-braǔkusia, saǔć motia barnu, kab itu iz ju, ka duś jim piejragu. - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 271.psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - .., ajz-lejdźś ajz tus barnu, kaj motia dud' jim piejragu, taj jis jem ar barna ruku,..-(Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 271.psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - Bieja taǔs, i motia, i dałs,..- (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 272 psl.) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - Iz-braǔć jis nu satys ar dału, motia wina pa-lik i at-it sałdats. - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 272 psl.) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - ..ka eś na at-raszszu głupoku laǔżu, kaj myǔsu motia, to siśsim! a ka wial głupoku at-raszszu, to na siśsim!” - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 273 psl.) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - ..i-gojis ustobâ, soka taj: „Sajmijnica, pałajd' tu itu cyǔku iz munu moti! - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 274 psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - ..Jej muna motia ciotka, – mierstutia ziama prosa aca-sproszczatiś ar ju!” - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 274 psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - „Na,tiat'! na siśsim mies motis, – ir daudź głupoku łaǔżu, kaj jej, – eś wajrok łoba at-wieżu nu jus, na myǔsu motia iz-diewia!”- (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 276 psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUOTE - VYŠKI Piezīmes, avoti, varianti: - mùot’ę garaska, a b`ārņi rutuļi (màizis luopsta; kukuļi;) - (tautu meikle, V. Rūķe. Višķu izloksnes apraksts // Ceļi. Rakstu krājums, IX, Reiga, 1939, 404 psl.) - AK Komentāri [0] Meklēt vēlreiz: Vārds: Satur saīsinājumu: adjektīvs (īpašības vārds) adverbs (apstākļa vārds) akuzatīvs anatomija antropoloģija apvidvārds arheoloģija arhitektūra astronomija atributīvs lietojums aviācija barbarisms baznīcas termins bezpersonas darbības vārds bibliotēkzinātne bioķīmija bioloģija biškopība botānika burts būvniecība datīvs daudzskaitlis dažādās nozīmēs deminutīvs demogrāfija diplomātija divdabis adjektīva nozīmē dzelzceļa termins ekoloģija ekonomika elektrība elektronika enerģētika entomoloģija etnogrāfija farmokoloģija filozofija finanses fizika fizioloģija fiziskā kultūra un sports folklora fotogrāfija frazeoloģisms gastronomija glezniecība gramatika grāmatvedība ģenētika ģenitīvs ģeodēzija ģeogrāfija ģeoloģija hidrotehnika horeogrāfija ihtioloģija I deklinācija II deklinācija III deklinācija III konjugācija II konjugācija I konjugācija informātika un skaitļotājtehnika instrumentālis interjekcija (izsauksmes vārds) ironiski iteratīvs verbs IV deklinācija īpašības ģenitīvs jaunvārds jurisprudence jūrniecība kalnrūpniecība keramika konjunkcija (saiklis) kopdzimtes vārds kulinārija ķīmija lamuvārds lauksaimniecība literatūra loģika lokatīvs lokatīvs matemātika medicīna medniecība mehānika meteoroloģija mežsaimniecība mikrobioloģija militārs termins mineraloģija mitoloģija muzeoloģija mūzika nākotne nelokāms vārds nievājoši nominatīvs novecojis vārds numerālis (skaitļa vārds) ornitoloģija pagātne paleontoloģija parasti daudzskaitlis parasti vienskaitlis particips (divdabis) partikula pārnestā nozīmē persona personas vārds poētisms poligrāfija politika postpozīcija prepozīcija (prievārds) pronomens (vietniekvārds) psiholoģija refleksīvais (atgriezeniskais) verbs reliģija saīsinājums sarunvalodas vārds sieviešu dzimte sieviešu un vīriešu dzimte substantīvs (lietvārds) tagadne teātra mākslas termins tehnika tekstilrūpniecība telesakari tēlniecība tiešā un pārnestā nozīmē tikai daudzskaitlis tikai vienskaitlis toponīms (vietvārds) valodniecība verbs (darbības vārds) veterinārija vēsture vienkāršruna vienskaitlis vienskaitlis un daudzskaitlis VI deklinācija vispārākā pakāpe vizuālā māksla vīriešu dzimte V deklinācija zooloģija zvejniecība žargonisms Palīdzība: kā meklēt?