Baļtīšu-latgalīšu vuordineica.lv

viņ|š, -a pron. 1. (par personu) jis; v.; jei; s. [jis, jei];
(vīr. dz. vsk. ģen. juo [jùo], dat. jam [jàm], akuz. [jù], instr. ar jū [àr •jû], lok. jimā [•jimâ], vīr dz. dsk. nom. [•j ì], ģen. jūs [•jûs], dat. jim [•j ìm], akuz. jūs [•jùs], instr. ar jim [àr •j ìm], lok. jimūs [•jimûs]; siev. dz. vsk. ģen. juos [jùos], dat. jai [jài], akuz. [jù], instr. ar jū [àr •jû], lok. jamā [•jamâ], siev. dz. dsk. nom. juos [•jùos], ģen. jūs [•jûs], dat. jom [•j òm], akuz. juos [•jùos], instr. ar jom [àr •jòm], lok. jamuos [•jamuôs]);

(atstāstījuma teikumos - arī) šys v., šei s.[šys, šei]
(vīr. dz. vsk. ģen. šuo [šùo], dat. šam [šàm], akuz. šū [šù], instr. ar šū [àr •šû], lok. šymā [•šymâ], vīr dz. dsk. nom. šī [•šʹ ì], ģen. šūs [•šûs], dat. šim [•š ìm], akuz. šūs [•šùs], instr. ar šim [àr •š ìm], lok. šymūs [•šymûs]; siev. dz. vsk. ģen. šuos [šùos], dat. šai [šài], akuz. šū [šù], instr. ar šū [àr •šû], lok. šamā [•šamâ], siev. dz. dsk. nom. šuos [•šùos], ģen. šūs [•šûs], dat. šom [•š òm], akuz. šuos [•šùos], instr. ar šom [àr •šòm], lok. šamuos [•šamuôs]);

ko v. teica? — kū jis saceja?; kad ~i nāks? — kod jī atīs?; tas ir ~a mētelis — ite juo sveita; kāds nāca pretī, tas bija Juris; v. izskatījās noguris — nazkas guoja prīškā, ite beja Jurs; jis izavēre pavuordzs; es ~as abas pazīstu pēc balss — es juos obadivejis pazeistu pa bolsam; mēģināju kaķi noglaudīt, bet v. neļāvās — raudzeju kači pagluosteit, bet jis nasadeve; un kur tad v. iešot? — i kur to šys īškys?; viņi saka, ka viņi neprotot — jī soka, ka šī namuokūts

2. (pretējais, attālākais, iepriekšējais, pagājušais) viņ/š, -a; tys, -tei; lauka ~ā galā — viņā golā teiruma (tymā golā teiruma); ~ā krastā — viņā molā (viņā upmalē, viņā azarmalē, viņā jiurmalē); ~ā upes pusē — viņā pusē upis (tamā pusē upis); vēl tikai ~u nedēļu pabeidza — viņu nedeļu tik dabeidze (viņnedeļ tik dabeidze);
<> ~ā saulē — viņā pasaulī

Piezīmes, avoti, varianti


Komentāri [0]


Meklēt vēlreiz:
Vārds:


Satur saīsinājumu:

Palīdzība: kā meklēt?